Ir pagājuši jau pieci mēneši kopš esmu aktīvi atsācis spēlēt eRepubliku. Tad nu vēlējos jums mazliet apstāstīt situāciju, kas pa šiem pieciem mēnešiem labs un slikts ir spēlē noticis.

Kad atgriezos spēlē, noritēja aktīva karadarbība slāvu zemēs uz dienvidiem no baltu teritorijām. Baltkrievu zeme bija sadalīta brālīgi uz pusēm starp latvju un leišu bāleliņiem. Skatieni tika mesti vēl vairāk uz dienvidiem, kur, nāves smaku sajutuši, sākuši rosīties ukraiņi. Viss būtu gājis lieliski, ja vien no miega nebūtu pamodies lācis (Krievija). Krievi nekautrējās pieteikt karu Baltijas aliansei. Cīņas bija sīvas, jo spēki bija līdzvērtīgi. Te pārmaiņus uzvaras guva viena puse, te otra. Lietuviešiem izdevās ielauzties Sibīrijas stepēs un kādu laiku arī tur noturēties. Tikmēr brāļi igauņi brašiem soļiem devās pāri somu zemei uz vikingu apdzīvotajiem fjordiem. Gājiens beidzās ar pilnīgu Somijas un Norvēģijas okupāciju.



Latvijai šoreiz bija otrā plāna loma un palīdzībā sabiedrotajiem spēki un resursi netika taupīti. Neskaitāmu kauju laikā pārsvars te bija vienai, te otrai karojošajai pusei, bet baltiešiem uz krietnu laiku izdevās aizķerties slāvu un somu zemēs. Kad leiši vairs nespēja noturēties Krievijas taigās, beidzot bija pienācis Latvijas laiks izšaut. Un 3. augustā par lielāko Latvijas pilsētu bija kļuvusi Maskava. Latvieši neapstājās un dienas beigās jau lielā daļā Krievijas teritoriju plīvoja sarkanbaltsarkanais.



Taču, lai cik arī sīksti mēs pēc dabas nebūtu, tomēr cilvēku resursu dēļ neizdevās uz ilgu laiku aizķerties aiz kādas Sibīrijas priedes vai Urālu kalnu virsotnes. Pa visam drīz visi trumpji bija Krievijas pusē un sākās cīņas par izdzīvošanu. Krievija vienu pēc otra atguva savus reģionus un nebūt negrasījās apstāties pie Latvijas robežas. Lācim apetīte radās ēdot. Sīkstu cīņu rezultātā izdevās noturēt Kurzemi, pārējā Latvijas teritorija uz laiku bija bija nonākusi Maskavas pakļautībā.



Taču mēs netikām pamesti likteņa varā, pateicoties mūsu ziemeļu un dienvidu brāļiem un citiem sabiedrotajiem, jau drīzumā atkal gan Rīgā, gan Jelgavā, gan arī Rēzeknē mastos tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais.

Ja šobrīd mums vismaz uz laiku nav militāru draudu no krievu puses, tad problēmas cenšas sagādāt baltkrievi. Ko neizdevās ar spēku, to mēģina ar viltu! Kāds neuzmanīgs latviešu deputāts piešķīra pilsonības vairākiem baltkrieviem. Tiem, savukārt, izdevās veiksmīgi iekļūt saeimā un padalīt vēl pilsonības savējiem. Šobrīd ar roku pirkstiem vien ir par maz, lai viņus saskaitītu. Mums briest nopietnas briesmas politiskā apvērsuma veidā. Dažu mēnešu laikā baltkrievs šādā veidā var kļūt pat par prezidentu! Bet arī mēs neguļam... Kamēr viņi centīsies realizēt savu neģēlīgo plānu, es viņiem ieduršu tieši mugurā, iefiltrēšu Baltkrievijā. Kas gan var būt vēl sapīgāks, kā uzvarēt pretinieku ar viņa paša ieročiem? PIEVIENOJIES man, un dursim kopā, lai sāp vairāk!

Read comments (23)