Before I take the bull by the horns I'd just like to make one thing clear - this piece of news is in no way related to electronic entertainment. I'm talking politics/business here.

Georgia and Russia. Many of you must have noticed there's a storm brewing down there (South-East). The ones that haven't - I'd like to bring you up to speed on a couple of things and use the GIGN site to raise awareness and promote civic youth.

One last thing before I begin my "tale"; I'd like to say that I welcome differing opinions. You may disagree with me wholeheartedly on all counts. That is fine.

Yeah, I know I'm a lazy bastard for not translating the full article. Sorry, folks.
Neesmu plānojis mēģināt atstāstīt Gruzijas vai pat tikai šī konflikta vēsturi apjoma un uzticamu vēsturisku avotu trūkuma dēļ. Kopsavilkums, ko varu piedāvāt, būtu:
Gruzijas prokrieviskais reģions Dienvidosetija jau labu laiku vēlas pasludināt neatkarību (citiem vārdiem, autonomiju Krievijas sastāvā), taču Gruzija to nebūt nevēlas. Krieviem jau kopš 1990.-ajiem Osetijā ir militāri spēki, kuri nesen sāka provocēt Gruziju. Pirms pāris dienām Gruzija (konstitucionāli savā!) Osetijas apgabalā ieveda savus militāros spēkus, uz ko Krievijas virspavēlniecība saberzēja rokas, priecājoties, ka Gruzijas ASV-atbalstītais-bet-demokrātiski-ievēlētais prezidents paķēris ēsmu, un pilnā sparā atklāja faktiski visas valsts teritorijas bombardēšanu. Lai labāk izprastu/iztēlotos situāciju, droši aizstājiet "Gruzija" ar "Latvija" un "Osetija" ar, piemēram, "Latgale" (nevēlos baidīt cilvēkus - nekas tāds ar mums vismaz pagaidām nenotiks, tas vienkārši ir diezgan atbilstošs salīdzinājums).

Šeit bilde kļūst mēreni miglaina. Nav skaidras statistikas par kritušajiem nevienā frontes pusē. Ir zināms, ka ir bojā gājuši vismaz simtiem civilo iedzīvotāju, tāpat desmitiem tūkstošu ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Situāciju valstī vienā vārdā definē: karš.

Kas attiecas uz Osetijas reģionu, tas jau sen ir bijis Gruzijas sastāvā, savukārt runājot par tā vēlmi atdalīties, var vilkt paralēles ar Basku teritorijām Spānijā. Kas attiecas uz Krievijas iesaistīšanos konfliktā, viens iemesls noteikti ir vēlme atgūt padomju sabrukumā zaudētās pro-rietumnieciskās teritorijas, izmantojot Hitlera Čehoslovākijas taktiku no Otrā pasaules kara (pagaidām lielo rietumvalstu reakcija ir teju tāda pati, kā pirms 70 gadiem - stulbi slinka). Taču galvenais, reālais mērķis mūsu kaimiņam ir Baku-Tbilisi-Čečenijas un topošā Kaspijas naftas vadu un līdz ar to pēdējo lielo neskarto dabasgāzes un naftas rezervju iegūšana savā kontrolē. Krievijas naftas monopola Eirāzijā dēļ ir bijuši vairāki mēģinājumi apiet tās naftas vadus (caur Gruziju), lai Eiropai sniegtu nedaudz vairāk enerģētiskās brīvības. Šī Krievijas militārā operācija Olimpiādes aizsegā, aizbildinoties ar savu "pilsoņu" glābšanu no naidīgas valsts, ir nekas cits, kā vien tāda pati svešas naftas zagšana, kā ASV operācija Irākā (un Irānā?). Žēl, protams, ka ASV deva tam precedentu un stimulu, tādējādi zaudējot jebkādu morālu argumentāciju pret Krievijas šā brīža agresiju.

Idejiski atgriežoties pie mums, Latvijā, varu teikt, ka man bija liels prieks redzēt šo tēmu jau paceltu tepat, forumā. Par diezgan jēgpilno diskusiju paldies gludinātājam, moby, epix un vbyuer.
Tātad - Latvija. Un mēs, jaunieši. Kā tas mūs rausta, un ko mums vajadzētu darīt? Pirmkārt, man prieks, ka Tu vēl šajā brīdi rakstu lasi, un tātad esi kaut nedaudz par lietu informēts. Papildus info droši var palasīties delfus vai tvnet, vai letu, vai paskatīties youtube.
Otrkārt, ja runājam par sabiedrisku iesaistīšanos, šodien Rīgā jau pēc pāris stundām notiek Gruzijas atbalsta gājiens no Brīvibas pieminekļa (17.30) līdz Krievijas vēstniecībai (18.30). Es tur būšu, un iesaku arī jums atnākt - neatkarīgi no tā, vai jums šī ir pirmā dzirdēšana par konfliktu, vai jūs vienkārši esat sportists/-e un atšķirībā no militāriem cietpauriem cieniet Olimpiskā miera idejas, vai arī jūs man galīgi nepiekrītiet, un uzskatiet, ka Gruzija ir agresors. Mēs, paldies diev.., nē, pateicoties mums pašiem, dzīvojam kaut cik demokrātiskā valstī, kurā daudzi tomēr saprot, ka pretēju viedokļu apklusināšana ir nepareiza, un progress visticamāk tiks sasniegts tikai konfliktējošo pušu diskusijā. Tik ilgi, kamēr tas ir mierīgs, argumentēts diskurss, visi būs apmierināti - neņemsim piemēru no abām konflikta pusēm - iztiksim bez agresijas, vai tā būtu mutiska (teitan, komentos, rakstiska) vai fiziska.

P.S. Šis bija kārtējais raksts GIGN politisko rakstu sērijā, taču es neapgalvošu, ka visu adminu & moderu komandas biedru viedokļi atbilst manējiem. Jūsu domas es aicinu izteikt komentos.

Read comments (118)