Counter Strike 1.6
Steam veikalā!
vai arī ņem torrentu
ar instalāciju

Wacken: Ceļojums

posted by macho 14-08-2007, 14:24

Uff, beidzot saņēmos uzrakstīt par visu šito pasākumu. Pirms lasiet visu šito, gribu jums likt aiz auss, ka cilvēkiem, kam metāls kā mūzikas stils no sirds derdzas nepatiks šis raksts (un arī "n" turpmākie raksti, jo es šaubos, ka es šajā vienā rakstā pastāstīšu visu, kas notika šī gada Wacken Open Air festivālā).

Viss sākās ar iebraukšanu superīgajā galerijā Azur (nesaprotu, kas tas par foršo prikolu, visus debīlos superveikalus saukt par galerijām. Galerija my ass). Sapirkāmies visādus sūdus, tai skaitā arī pārīti foršu saliekamo krēslu uz kuriem sēdēt un kaudzīti cigaretes (es gan nepīpēju, bet Dr. Pain, Big R un vienīgā meitene mūsu kompānijā, sauksim viņu par Agnesi (vārds izdomāts) - gan). Samainījām naudu, sasēdāmies mašīnā un ceļojums varēja sākties. Tātad izbraucām mēs 31. jūlija rīta pusē.

To, ka ceļojums būs piedzīvojumu pilns, sapratām brīdī, kad viens apsviedīgs leitis Lietuvā mums ieskrēja pakaļā. Es tajā brīdī pa pusei gulēju un trieciens mani iztraucēja gulēt. Ievēroju, ka visi sāk kāpt ārā un nospriedu darīt tāpat. No otras mašīnas izkāpa viens jauns un viens vecs leitis un kopā ar mums sāka pētīt kāda tad skāde ir nodarīta. Man uzmetot vienreiz acis bija redzams, ka nekā traka nav, tikai bamperis noskrāpēts, bet tā kā nekā cita tāpat nebija ko darīt, sataisīju domīgu mūli un sāku pētīt mašīnas aizmuguri. Leiši nez kāpēc dikti negribēja policiju (mēs vēlāk izdomājām, ka tas moš tāpēc, ka jaunais leitis, kas bija pie stūres, iespējams bija dzēris) un tad nu vārds pa vārdam un beigās nonācām pie vienošanās par 250 litiem, kas sanāk aptuveni 50 lati. Agnese aizgāja uz viņu mašīnu, mēs uz savējo un sākām braukt pēc naudas. Vienā brīdī priekšējie apstājās, vecais leitis izkāpa ārā, parādīja mums, lai paliekam un tajā brīdī jau sāka kļūt interesanti. Kāda vella pēc mums te ir jāpaliek, kamēr Agnese tiek kaut kur aizvesta? Ķipa tūlīt būs zvans pa telefonu "Ja gribi atpakaļas savas draudzenes, tad tiekamesas pēc divasas stundasas tumšas mežas!!!" (visi zin, ka lietuviešu valoda ir tā pati latviešu valoda ar -as galā). Izkāpām uzprasīt onkam, kas par lietu un šis pateica, ka tie drīz būs atpakaļ. Bija arī zvans no Agneses, kurā viņa pastāstīja, ka atrodas kaut kādā lauku sētā un drīz jau brauks atpakaļ. Atpakaļ viņa atbrauca jau citā mašīnā ar visnotaļ neapmierinātu nedaudz korpulentu lauku dāmu, kas diezgan agresīvi sāka runāt ar onku, kas līdz šim mums bija sastādījis kompāniju. Atstājām viņus skaidrot savas attiecības, sasēdāmies mašīnā un notināmies. Agnese vēl pa ceļam paguva pastāstīt, ka vecais ir bijis diezgan neapmierināts ar jaunā avāriju, kurš savukārt vislaik attaisnojoties minēja "slidenas asfaltas" (šito es neizdomāju, viņš tā tiešām teica). Ceļš jau bija slapjš, bet nu redzēt varēja pa gabalu, ka mēs sabremzējamies dēļ kaut kāda malača, kas grasījās nogriezties. Vēl viens neapmierinātības iemesls vecajam leitim bija noteikti arī fakts, ka pašu mašīna bija diezgan zolīdi apskādēta.

Vispār, nebiju iedomājies nofotogrāfēt mūsu mašīnas bojājumus. Nezinu pat kāpēc, tikko tikai ienāca prātā. Jebkurā gadījumā, iebraucām Polijā un pieļāvām kļūdu braucot pa šķietami īsāko ceļu, kas izskatījās šādi.

Tā vietā varējām braukt pa normāli asfaltētu, taisnu ceļu, kurā nav grūti apdzīt. A tagad caur zarazaino Poliju novilkāmies vēl ilgāk. Wah. Saule jau ausa, kad iebraucām Vācijā. Uzbombījām pa bāni uz 200 (Dr. Pain varbūt nemāk iespiest cs-ā, bet ar pedāli un tā iespiešanu pret grīdu viņam problēmu nav) un burtiski aizlidojām līdz Hamburgai. Tur sanāca nedaudz pamaldīties, bet beigu beigās nokļuvām līdz pilsētiņai Itzehoe, kas ir pavisam netālu no mūsu galamērķa - ciematam Wacken. Braucot līdz Itzehoe jau redzējām vairākas mašīnas ar uzrakstu W:O:A (tātad Wacken Open Air). Itzehoe atklājās interesanta lieta - mašīnu nevar aizslēgt. Foršā knopka uz atslēgas gluži vienkārši nereaģēja. Grūti tā pateikt vai tas bija pateicoties "slidenas asfaltas" un leitim, kas iešturmēja mums aizmugurē vai nē. Bet tas nav viss - durvis nevarēja arī aizslēgt fiziski ar atslēgu, jo tā derēja tikai bagāžniekam :) Oi, tad gan kļuva jautri. Pēc neliela pārdomu brīža Dr. Pain izdomāja vienīgo veidu, kā viņu aiztaisīt - iekāpt iekšā, no iekšpuses aiztaisīt durvis un līst ārā pa bagāžnieku. Es nesapratu, kas Agnesei nepatika šajā lieliskajā plānā, kura, lūk, izdomāja, ka vajag atrast kādu autoservisu. Īsumā - beigās mums iedeva jaunu atslēgu un tas maksāja tikai 55 eiro. Jipīī!

Beidzot varējām iet ieēst! Es nekad nebiju bijis Vācijā un nogaršojis kārtīgu turku kebabu - tikai tos sviestus kas ir te - Latvijā! Un ar sviestiem es domāju čābīgus kebabus nevis sviestus. Beidzot man tika šī laime. Nevarētu teikt, ka es biju baigākajā ekstāzē un kritu klusajā kaifā - man gluži vienkārši kebabs labi garšoja un ar aliņu kopā es paēdu makten gardi. Bāc... tik karsts.... aliņš.... ahh... jāiet paņemt no ledusskapja. Tūlīt būšu atpakaļ................. ................... .......... tā. Kur es paliku? *gulp*. Ā! Vobšem ar pilnu vēderu un daudz priecīgāku prātu devāmies tālākajā ceļā. Agnese un Big R bija izdomājuši tajā dienā apskatīt Hamburgu (fests sākās 2. jūlijā) un tad braukt uz Wackenu, bet, tā kā es ar Dr. Pain šo ideju neatbalstījām, tad mēs no sākuma aizbraucām uz Wackenu mūs tur nolikt. Oi, aizmirsu galīgi. Mēs tak iebraucām pa ceļam veikalā nopirkt aliņu. Nu vai viņš nav skaists? ^__^ Tas ir Warsteiner. Garšīgs. Turpinot ceļojumu - Agnesei bija nelielas problēmas ar ceļa atrašanu līdz Wackenam, kā rezultātā mēs uzbraucām uz bāņa, no kura vēlāk plānojām nogriezties uz Wackenu. BIG MISTAKE. Nezinu cik kilometrus PIRMS Wackena, bet diezgan daudz, skats uz ceļa bija šāds. Skats uz atpakaļu. Un skats uz mūsu varoņiem. Lieki piebilst, ka drīz izzuda jebkādas ilūzijas par Hamburgas apmeklēšanu tajā pašā dienā.

Tā kā es nebiju gulējis hvzcikturtās stundas (kopš Rīgas sanāk) tad man uzmācās miegs un es aizmigu. Big R ar Dr. Pain tikmēr cītīgi tukšoja ruma pudeli. Pamodos es jau ciematiņā, kur skats bija apmēram šāds. Un tā kā Dr. Pain bija sadzēries rumu, arī viņam vajadzēja pagulēt. Ooo :) jaunas alus kastes. Tās radās, kad pirms gulētiešanas Pains izdomāja, ka vajag vēl 2 kastes alus. Tā nu vienā brīdī es aizlēkšoju uz veikaliņu, kas bija netālu no ceļa, prātodams par to cik ekstra hektolitrus veikaliņš pasūta uz šo laiku gadā. Nedaudz nobrīnījos par 25 eiro, kurus paprasīja pieklājīgā meitene pie ratiņu stāvvietas, bet tā kā es sapratu, ka man viņa viņus atdos, nemēģināju iebilst un samaksāju. Veikalā paņēmu 2 kastes un gāju pie kases, kur mani izglāba kaut kāds džeks, kas uz letes lika 0.3 pudeli. Man jau pirms tam likās, ka manas kastes ir kaut kādas netipiski maziņas un tāpēc nolēmu viņas apskatīt vēlreiz. Velns! 0.3 pudeļu kaste. Nu gan. Gandrīz nopirku. Fiksi, fiksi atpakaļ pēc normālām pudelēm. Tā! 0.3, 0.3, šitā arī 0.3, kur ellē ratā ir 0.5? ..... Ā, vei ku! Huh? Kas tā pa kasti? Viens, divi, trīs.... vienpadsmit pudeles kastē? Wtf? Nu labi, vienalga, ņemam 3 šitādas un vēl 7 aliņus un būs 2 normālas kastes. Fiksi fiksi (jau mazāk fiksi, jo daudzāk smagāk) pie kases un fiksi fiksi pa kalniņu augšā atpakaļ pie mašīnas. Sakrāmejam un yooohoooo pa kalniņu lejā ar ratiņiem, dabūjam 25 eiro atpakaļ no smaidīgās meitenes un ceļojums var turpināties (lēnām, jo joprojām ir superkorķis, bet turpināties).

Nuja. Blakus mašīnā mums bija 3 džeki no kuriem divi bija absolūti respektabli. Tiklīdz kā es pamodos, es ievēroju, ka priekšējā mašīnā divi džeki ir masīvā tirtelī - trekterē aliņus, biš pabļaustās un vēl tur kaut ko. Respektēt es viņus sāku tad, kad pēc kādām 2-3 stundām džeki joprojām bija tirtelī un turējās kājās, lai gan visu laiku arī dzēra. Šeit mēs esam apmēram 2h attālumā no galamērķa, bet tie džeki vēl tās 2h dzēra godam. Nezinu par ko viņi tur apkampās, to viņi darīja regulāri. Fonā var redzēt viņu šoferi, atspiedušos pret mašīnu. Tie džeki gāja arī draudzīgi aprunāties ar ciematiņa iedzīvotājiem, kas daži tusēja pie savām mājām. Pēc dažu vecīšu reakcijas varēja saprast, ka viņi arī ir diezgan cienījami kodēji (vai vismaz tādi bijuši). Ai. Tikko atcerējos, ka nenofotogrāfēju diezgan smukiņas U-18 norvēģu meitenes, kas tusēja uz trotuāra.

Tātad - beidzot pēc ~7 stundu sēdēšanas korķī tikām iekšā pasākuma teritorijā. Vairāki cilvēki rādīja ar rokām kur braukt un rezultātā nokļuvām tīri foršā vietā. Sacēlām teltis un iečekojām kā mums blakus piebrauc busiņš, kas nākamajā rītā bija papildināts ar visādām uzpariktēm. Pirmajā vakarā īpaši neiespringām. Piecēlās Dr. Pain un mēs izdomājām aiziet iečekot, kā tad viss tas pasākums izskatās. Pa ceļam Big R ruma iespaidā izdomāja, ka viņš tālāk vairs neies un turpat pagulēs, kas mums ar Pain šķita tīri ok ideja, bet Agnesei ne (nesaprotu atkal kāpēc) un tāpēc mēs viņu aizvedām līdz teltij un atstājām gulēt. Paši aizgājām samainīt savas biļetes pret Full Metal bag un arī tādiem stilīgiem drēbes apsējiem ap roku. Tā kā sen nebija ēsts, es paņēmu vienu kebabu, Peins vienu riesen hotdog, kuru nevarēja dabeigt (tas hotdogs bija garš) un aizgājām iečekot Metal Market.

Mīļo stundiņ, cik tur bija veikalu. Nav brīnums, ka uz to pasākumu brauc diezgan daudz meitenes, tur tak bija kādi 5-6 veikali TIKAI meitenēm. Iedomājieties? Waakz. Kas tik tur nebija - sākot no seksīgas apakšveļas, turpinot ar saulessbrillēm, cepurēm, mēteļiem un beidzot ar lampu - drakonu, kas tur gaismas lodi rokā (es te runāju pa visiem veikaliem nevis meiteņu). Pēdējais aksesuārs bija ne-e-e-e-enormāli stilīgā veikalā DragonStore (vot neatceros kopā vai atsevišķi rakstījās, internetā arī nevaru atrast). Nākošgad es ņemšu brango piķi līdzi, lai tur iepirktos, tur bija daudz ūberkūlīgi superstilīgu lietu pa diezgan saprātīgu cenu. MEGA veikals. Labi, pietiks fanot. Tātad, es nopirku Sepultura krekliņu (es vienmēr esmu gribējis krekliņu ar uzrakstu SEPULTURA), Pains nopirka PANTERA krekliņu un Agnese tādu vidēji dīvainu džemperi. Ar to arī mūsu dienas aktivitātes beidzās, aizgājām līdz mašīnai, iedzērām pāris aliņus un devāmies gulēt.

Tas ir kaut kāds vājprāts cik man vēl daudz ir jāuzraksta un cik ilgu laiku tas viss aizņem. Labi. Jācer, ka mani apmeklēs iedvesma un es drīz stāstu pabeigšu. To be continued...
Read comments (40)
Picture of the day
  comments (0)
  archive »
Currently online
Quote of the day
[7:29 PM]! KaPeIKa: Haha pazemo mani izdoma jaunu iesauku man [7:29 PM]! KaPeIKa: pazemo mani izdoma jaunu iesauku man [7:29 PM]! KaPeIKa: pazemo mani [7:29 PM]! KaPeIKa: izdoma jaunu iesauku man [7:30 PM]! KaPeIKa: centraale [7:30 PM]! KaPeIKa: pazemo mani izdoma jaunu iesauku man [7:30 PM] centraale: Labdien, Kapeika7777! Man ir prieks tevi redzēt šeit. Kā es tev varu palīdzēt? Uzdo jautājumu vai pastāsti man, kas tevi interesē!
  comments (0)
  archive »
Game of the day
Flash Game: Lance La Hache

Members login
login:
pass:
Not registered?
Forgot password?
Live from GIGN