Pirmajā periodā baltkrievi (kuru īsti interesē kuri tieši) 6. un 13. minūtē izmantojot vairākumu un latviešu kļūdas guva vārtus (0:2). Toties Sprukts 19. minūtē elegantā slidojumā no viena laukuma gala uz otru (pie tam labojot aizsarga kļūdu) apmānīja 2 baltkrievu aizsargus un, balansējot uz vienas kājas (tas laikam viņam tāds stiliņš), atguva vienus vārtus (1:2). Latviešiem 10 sekundes pirms spēles beigām radās vēl viena salīdzinoši laba izdevība gūt vārtus, bet nenoveicās.

Otrais periods bija marazms. Sāksim ar to ka Beresņevs bija izdomājis laist tikai 3 uzbrucēju maiņas laukumā, kas nogurdināja spēlētājus. Turpināsim ar to, ka jau otrajā minūtē tikko mistiski uzmainītajam Masaļskim (pirmajā periodā vārtus sargāja Naumovs) iemeta vārtus Grabovskis (baltkrievu labākais spēlētājs). Par laimi Grigorijs Panteļējevs (Griša) uzreiz gūst atbildes vārtus. Vācu tiesnesis eleganti pied***za baltkrievu protestus par to, ka vārti tika gūti ar slidu. Ja kāds ir tik stulbs un nezin, tad paskaidroju: tādus vārtus pēc noteikumiem neieskaita. Vācu tiesnesis šinī periodā izcēlās ar entajiem noraidījumiem. No sākuma tika piešķirts pamatots, bet skarbs noraidījums (no spēles un 5 min baltkrievi mazākumā) par augsti paceltu nūju. Latvijas izlase gan vairākumā nospēlēja tikai 3 ar pus minūtes, jo pati nopelnīja noraidījumu. Interesanti ka foršais tiesnesis vēl dāsni dāļāja noraidījumus, kā rezultātā Latvijas izlasei nācās divas reizes (apmēram pa 20 sekundēm) spēlēt trīs vīru sastāvā. Baltkrievus viņš 3 pret 5 gan neatstāja, kad acīmredzami Panteļējevam trāpīja ar nūju pa seju. Bonusā baltkrieviem netika ieskaitīti vieni vārti, jo pirms to gūšanas, kāds baltkrievu malacis uzspēra pa nokritušo (laikam Tambijeva) nūju. Malacis dabūja 10 minūtes pasēdēt malā, bet uz laukuma baltkrievu spēlētāju skaits nemainījās. Vispār jau pareizs lēmums, tikai, ja uz to galvenajam tiesnesim nebūtu norādījis līnijtiesnesis, tad diez vai es te šo rakstu rakstītu.

Trešais periods bija fantastika. Sākās ar sviestainām 10 minūtēm, kuru izskaņā baltkrievi guva vārtus (2:4) un likās, ka viss zaudēts, bet tad baltkrievi nopelnīja noraidījumu un Beresņevs nomainīja Masaļski pret sesto laukuma spēlētāju - Bērziņu, kurš arī guva vārtus (3:4). Neticami, bet pēc minūtes, pēc Panteļējeva metiena, ripa veiksmīgi atleca un Sprukts ar savu cīņassparu guva vēl vienus vārtus (4:4). Un divtik neticami Semjonovs pēc Ņiživija piespēles bija precīzs (5:4) pēc 32 sekundēm. Publika uzsprāga un pat komentētājs auroja mikrofonā - noticis bija neticamais.

3 vārti divarpus minūtēs - ne tikai kaut kas neticams, bet kaut kas prātam neiedomājams no Latvijas izlases spēles beigās, kura visa tika pavadīta diezgan skābi. Aizsargi bieži bremzēja, bija vairāki nevajadzīgi noraidījumi (baltkrieviem 3 vārti vairākumā) un kļūdas mainoties. Kopumā liekas, ka vienīgie, kas vilka Latvijas izlasi ir Sprukts, Panteļējevs, Bērziņš un epizodiski daži citi. Pārējie spēlē kaut kā gausi, nevajadzīgi kļūdās un nav aktīvi. Neesmu ne tuvu hokeja eksperts, bet to, kā daži lēnām pofigā slidinās pa laukumu, kamēr rit izšķirošas minūtes, nevar nepamanīt. Taisni vai baltkrievi bija vairāk pelnījuši uzvaru, jo spēlēja aktīvāk. Vienīgā un arī liktenīgā baltkrievu kļūda bija viņu pārliecība spēles beigās, kad jau likās ka viss izšķirts - kurš tad gaidīs no flegmātiskajiem latviešu spēlētājiem tādu ofensīvu un veiksmi. Vispār jāuzteic Masaļskis, kas glāba Latvijas izlasi no vārtu zaudējumiem vairākas reizes.

Latvijas izlase Turīnas Olimpiādes B grupā tiksies ar Zviedriju, Slovākiju, ASV, Krieviju un kvalifikācijas C grupas uzvarētāju. Izskatās jau neiespējami, bet nu tāpat arī izskatījās šī spēle trešā perioda pēdējās 10 minūtes.

Read comments (25)